14.06.2016.

gribu dzīvot skaisti

Sākusies vasara, kopš pēdējā ieraksta pagājis vairāk nekā mēnesis, laiks sākt dzīvot. Tik ļoti gribas sākt dzīvot skaisti. Jūs jau zināt - visas tās lietas, kam vajag iedvesmu, bet, kad sanāk, iedvesma nāk atpakaļ divkārtīgi. 

Gribu rakstīt. Esmu to jau teikusi, šķiet. Jā. Visdrīzāk. Pat ja neesmu teikusi, esmu nodomājusi. Bet kā lai raksta? Pirksti nav aizmirsuši tehnisko pusi, viņiem vajag atgūt skaistuma pusi. Jo tā jau tam jābūt - negribu rakstīt tāpat, gribu uzreiz, lai ir skaisti. Lai sanāk. Lai pašai patīk. Un uzreiz. 

Re, to nozīmē tas, ka neesi ilgi rakstījis - gribi skaisti un uzreiz, teju neko nedarot, nevis aizraujies vien tādēļ, ka iespējams būt noteicējam veselai pasaulei, varbūt pat vairākām. 

Jau pirms laiciņa - šķiet, pēc tam, kad Kate atsāka likt nodaļas savā lapā - sāku aktīvāk domāt, ka gribu rakstīt. Nevis tikai gribēšanas līmenī, bet ar tēliem, sižetiem, situācijām. Nenāk neviens gatavs, man patīkams sižets galvā. Gribas labi, gribas grandiozi, pašpieņemami. Un tad man bail, jo ja nu es vairs gluži vienkārši neko nemāku izdomāt? Kā es iepriekš izdomāju idejas? Allaž šķiet, ka nedrīkst nevienu pašu elementu - ne kaut mazāko, ne ar vissīkāko līdzību tikai - paņemt no kāda cita. Bet tā taču nav. Ja kaut kur pasaulē dzer tēju un es dzeru tēju, vai tad es izliekos? Pielīdzinos? Zogu un špikoju? Bet, domājot idejas, tā šķiet. Un es vairs nesaprotu, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Cik daudz drīkst ņemt no tā, ko visi izmanto? Vai stāsts, kurā ir mīlestība, automātiski kļūst par izvazātu lovestoriju? 

Nu lūk, tā es maldos, ik pa laikam pagrimstot vēlmē dzīvot skaisti. Radīt mākslu - cik pašcildinoši -, radīt skaistumu, radīt kopumā. Kaut vai saldēt ledus kubiņus. Jā, man ļoti patīk ledus kubiņi. Bet nav saules, jo bez saules tas process ir tehnisks un bezjēdzīgs. Bet, redz, kad ir saule, tad ledus kubiņi uzreiz liek iztēloties, ka tu, cilvēks, dzīvo smalki. Dzīvo skaisti. 

Varbūt es sākšu rakstīt drīz. Daudz iesāktu ideju, bet kā tad ķersies klāt kam jau iesāktam, ja gribi sākt tā, ka jūt, ka esi sācis? Es gaidu savu ideju. Tādu, kur varētu bez uzspēlēta spožuma dzīvot skaisti. Niansēti. Tā, ka smaržo, tā, ka detaļas veido reljefu, bet nepaceļ sižetu liekvārdīgā plakanumā un prastumā. 

Naivi gan. 

Bet es gribu dzīvot skaisti.

M